Daži novērotāji izteicās, ka tas nav iespējams, bet ES nāca klajā ar svaigu ierosmi, kas radās sarunu maratona rezultātā, tām beidzoties agri 23. jūnija rītā. Komisijas priekšsēdētājs izteica gandarījumu par sasniegto rezultātu: "Panāktā vienošanās bija uzticības pārbaude Eiropas Savienībai. Šī vienošanās par reformu pierāda, ka Eiropa ir spējīga arī rīkoties."
ES vadītāji atrada risinājumu vairākiem sarežģītiem jautājumiem. Dokumenta jaunajā tekstā Pamattiesību harta tiks pasludināta par juridiski saistošu. ES būs Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jomā, kā arī pastāvīgs prezidents; citu sasniegumu vidū jāmin valstu parlamentu lomas palielināšana un komisāru skaita samazināšana, sākot ar 2014. gadu.
"Ir ļoti svarīgi panākt vienošanos par struktūru un mehānismu, ar ko ES visefektīvāk varētu risināt 21. gadsimta diktētos uzdevumus", savās tīmekļa vietnes piezīmēs
jeb emuāros atzīmē priekšsēdētaja vietniece Margota Valstrēma.
Francijas un Nīderlandes negatīvais balsojums 2005. gadā ir ņemts vērā. Valstu valdību sanāksmē tiks izstrādāta metodika vajadzīgo grozījumu izdarīšanai esošajos līgumos, lai ES kļūtu vēl varenāka, efektīvāka un darbotos saskaņā ar demokrātijas principiem gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Līguma teksts sagaidāms 2007. gada beigās.
Jauno Līgumu jāratificē visām dalībvalstīm līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gadā. Pēc ratifikācijas Līgums stāsies spēkā 2009. gadā.
Priekšsēdātāja Žozē Manuela Barrozu paziņojums (3'53")
Fragmenti no priekšsēdētāja preses konferences (5'13")
Briseles eiropadome - 2007. gada 21. un 22. jūnijā - prezidentvalsts secinājumi 
Berlīnes deklarācija
