To cilvēku iecere, kuri 1957. gadā dibināja Eiropas Savienību, bija lieliska. Bet pat viņi nevarēja iztēloties Eiropu - un pasauli - pēc 50 gadiem. Tāpat ir grūti pateikt, ko mums sola nākamie 50 gadi. Bet mēs zinām dažus grandiozos izaicinājumus, ar ko mums nāksies saskarties.
Globalizācijas izaicinājums
Palīdzēt eiropiešiem nodrošināt sekmīgu attīstību globalizētā pasaulē būs ES uzdevums. Vispirms un galvenokārt tās ir rūpes par nodarbinātību un izaugsmi, kā arī par ekonomikas konkurētspēju, tajā pašā laikā gādājot par sociālo labklājību. ES investīcijas progresīvās tehnoloģijās un pētniecībā šajā ziņā būs izšķiroši svarīgas. Bija laiks, kad globalizācijā saskatījām bagāto un nabadzīgo valstu iespēju izmantot priekšrocības, ko sniedz saimnieciska un finansiāla integrēšanās pasaules līmenī. Šobrīd mēs redzam, ka tā rada kā ieguvējus, tā zaudētājus. Ir sagaidāms, ka ES no visām pusēm piedzīvos spiedienu emigrācijas jomā. Tā kā nav iekšējo robežu, ir vajadzīgi kopīgi noteikumi par ārējām robežām. Laika gaitā būs jāpielāgo sava imigrācijas politika, lai ņemtu vērā iedzīvotāju novecošanu un darba spēka nepietiekamības varbūtību ES teritorijā.
Globālā sasilšana
Visā pasaulē pieaugot temperatūrām, ES valstu valdības un iedzīvotāji uzskata, ka ar siltumnīcefekta gāzu emisijām saistītās klimata pārmaiņas ir ārkārtējs vides apdraudējums. ES ir pielikusi lielas pūles, lai starptautiskā līmenī tiktu veikti pasākumi, kas situāciju vērstu par labu. Tā īsteno iekšējus pasākumus, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisisijas līdz 2012. gadam saskaņā ar savām saistībām, ievērojot Kioto protokolu. Tā ir apņēmusies pēc tam veikt papildu pasākumus atbilstīgi pasaules līmenī saskaņotām darbībām. Daļējs risinājums ir efektīvāks enerģijas izmantojums, kā arī atjaunīgās, vidi nepiesārņojošās enerģijas avotu plašāks izmantojums ražošanā Eiropas Savienībā. ES ir jānostiprina arī pašas energoapgāde, gādājot par uzticamiem ārējiem energoapgādes avotiem, jo tās naftas un gāzes resursi ir izsmelti. Lai tiktu galā ar šo uzdevumu, ES sekmē atjaunīgo enerģiju, piemēram, to, kas nāk no saules, vēja vai biomasas, lai apmierinātu mūsu arvien pieaugošās vajadzības pēc enerģijas, un plāno līdz 2020. gadam enerģijas patēriņu samazināt par 20 %, pateicoties efektīvākam tās izmantojumam. Lai garantētu ārējo energoapgādi, jo īpaši attiecībā uz gāzi, ES tiecas izveidot stabilas ilgtermiņa apgādes attiecības ar valstīm, kuras ir bagātas ar energoresursiem, piemēram, Krieviju.
Eiropa pasaulē
Cik tālu ES vēl var paplašināties? Daļa eiropiešu raizējas par to, kāda būs nākamo paplašināšanās kārtu ietekme. ES būs jadefinē savi limiti, un tas tiks darīts, pilnā mērā iesaistot ES iedzīvotājus un vienojoties. Jo lielāka ir Eiropas Savienība, jo lielāki ir tās uzdevumi. Karš starp ES valstīm šobrīd nav iedomājams, pateicoties vienotībai, kas to starpā ir panākta pēdējo 50 gadu laikā. Mainīgajā, sarežģītajā un nepastāvīgajā pasaulē ES būs aicināta vairot mieru un stabilitāti aiz tās robežām. Lai to panāktu, tā vairāk iesaistīsies konfliktu novēršanā un miera uzturēšanā; tā izmantos savu ietekmi, lai ieviestu labākus un taisnīgākus noteikumus pasaules tirdzniecībā; tā turpinās, kur vien tas būs nepieciešams, sniegt humanitāro palīdzību un attīstības atbalstu.
Demokrātijas un līdzdalības sekmēšana
Lai tiktu galā ar nākamo 50 gadu grūtajiem uzdevumiem, Eiropas Savienībai būs nepieciešami labāki tiesiskie un pārvaldības līdzekļi. To vēl nav. Pirmais mēģinājums tos nodrošināt iestrēga, kad Francijas un Nīderlandes balsotāji noraidīja ES konstitūcijas projektu 2005. gadā. ES līderi atzina, ka balsojums izgāzās daļēji tāpēc, ka ES pilsoņi jūtas nepietiekami informēti par Eiropu un izstumti no lēmumu pieņemšanas procesa. Kā atbildes reakcija tika uzsāktas vairākas iniciatīvas, lai atjaunotu saikni ar iedzīvotājiem un gādātu, lai viņiem būtu lielāka teikšana turpmākajos politikas jautājumos, ieskaitot institucionālās reformas, kas nākamos dažos gados būs vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu ES darbību 21. gadsimtā.
