Lisabonas sammits vainagojis sešu gadu diskusijas par Eiropas Savienības institūcijām. Pateicoties jaunajam Reformas līgumam, ES ir gatava pārvarēt tādus gadsimta izaicinājumus kā globalizācija un klimata pārmaiņas.
Kopš 23. jūlija dalībvalstu juristi saskaņā ar jūnija Eiropadomē piešķirtajām pilnvarām daudz strādāja pie šī jaunā līguma galīgās redakcijas. Neskatoties uz viedokļu atšķirībām atsevišķos jautājumos, valstu un valdību vadītāji vienojās par tekstu, kam lielā mērā būtu jāsekmē Savienības darbs.
Pozitīvi vērtējami daudzi jaunie noteikumi: pateicoties jaunajam līgumam, pilsoņi varēs iesaistīties Eiropas jautājumu risināšanā un baudīt Pamattiesību hartā
paredzētās tiesības. Savienība varēs labāk apmierināt viņu vajadzības tādās jomās kā enerģētika, ilgtspējīga attīstība, pārrobežu noziedzība un imigrācija. Visbeidzot, starptautiskās sarunās tā varēs pieņemt vienotu nostāju.
Līgums tik tikko ir apstiprināts, bet Eiropas vadītāji ir ķērušies pie nākamā darba kārtības punkta – Eiropas Savienības pasākumiem globalizācijas sakarībā. Komisija šī mēneša sākumā ierosināja Lisabonas stratēģijā izaugsmei un nodarbinātībai izvirzīt četras galvenās prioritātes: pētniecība un inovācija, uzņēmējdarbības vide, ieguldījumi cilvēkresursos, enerģētika un klimata pārmaiņas.
Reformas līgumu paredzēts parakstīt decembrī un ratificēt pirms Eiropas vēlēšanām 2009. gada jūnijā.
Žozē Manuels Barrozu un Žozē Sokrates paziņo presei par Reformas līguma pieņemšanu (audio)
Apmeklējiet jaunajam Reformas līgumam veltīto tīmekļa vietni
