Klimata pārmaiņas vairāk un vairāk ietekmē mūsu ikdienas dzīvi. Vadītāji no visas pasaules 1997. gada decembrī pulcējās kopīgā sanāksmē Kioto (Japānā), lai vienotos par viņu valstu radīto rūpniecisko gāzu emisiju limitiem. Daži paziņoja par savām saistībām līdz 2012. gadam samazināt savas emisijas par 8 %, salīdzinot ar līmeņiem 1990. gadā. Līgums stājās spēkā 2005. gada 16. februārī.
ES aktīvi atbalsta nolīgumu un atkārtoti apliecinājusi savu gatavību apturēt globālo sasilšanu.
"Ir skaidrs, ka cīņa pret klimata pārmaiņām ir kas vairāk par atsevišķu pasākumu. Tā ir aktīva darbība planētas līmenī, kas ilgs vēl daudzus gadus", nesen izteicās ES vides komisārs Stavros Dimas.
ES veikusi virkni pasākumus, lai samazinātu savas emisijas un īstenotu savas Kioto pieņemtās saistības. Jo īpaši tā atbalsta tādus tīras enerģijas avotus kā vējš, saule, viļņi un biomasa. Darbības par labu energoefektivitātei tāpat ir svarīgas piesārņojošu gāzu emisiju samazināšanā.
Uzskatot, ka pavisam vienkāršas lietas ir izšķiroši svarīgas, Komisija 2006. gadā sāka savu kampaņu "Klimata pārmaiņas: jūs varat tās kontrolēt". Šī kampaņa mudina eiropiešus nedaudz mainīt savus paradumus: jo īpaši, samazinot apkuri savās mājās, izmantojot enerģiju taupošas spuldzes, samazinot automašīnu izmantojumu utt.
Globālā sasilšana nav vienīgi Eiropas problēma, un ES tiecas mobilizēt savus starptautiskos partnerus. Neskatoties uz to, ka Amerikas Savienotās Valstis nav ratificējušas Kioto protokolu, ASV ir viena no valstīm, kuras ES aicina iesaistīties šajā cīņā.
Kioto protokols ir tikai pirmais nozīmīgais solis. ES jau sākusi sarunas ar 188 valstīm par turpmākiem globāliem pasākumiem cīņai pret klimata pārmaiņām pēc 2012. gada. Saistības, kas būtu pieņemamas nākotnē, tostarp ir mežu aizsardzībai atvēlētā finansējuma nostiprināšana, jaunu videi draudzīgu tehnoloģiju izstrāde un atbalsts biodegvielas ražošanai.
