Lisabonas līgums pilnīgo Eiropu atbilstoši 21. gadsimta prasībām

Parakstot sen gaidīto jauno ES Līgumu, divdesmit septiņu dalībvalstu vadītāji skaidri izteikuši savu vēlmi pilnīgot Eiropu atbilstoši 21. gadsimta prasībām. Parakstīšanas ceremonija 13. decembrī noritēja krāšņajā Svētā Hieronīma klosterī Lisabonā.

Lai pilnībā realizētu savu potenciālu, Eiropas Savienībai jāmodernizējas, veicot reformas. Tas ir jaunā tiesiskā regulējuma mērķis. Bet ko tas nozīmē praksē? Kas izmantos šīs priekšrocības? Un kā?

Jaunais Līgums paredz pavisam konkrētas priekšrocības:

• lielāka demokrātija un atklātība– ja kādu ideju atbalsta vairāk nekā miljons eiropiešu no vairākām dalībvalstīm, viņi var prasīt, lai Komisija izstrādā jaunus politiskus priekšlikumus – tā ir pilsoņu iniciatīva. Turklāt ir ieviests uzraudzības mehānisms, lai garantētu, ka Eiropas Savienība rīkojas vienīgi tad, ja tās rīcība ir rezultatīvāka nekā rīcība valstu līmenī;
• nostiprināta efektivitāte: no 2014. gada lēmumus pieņems saskaņā ar divkāršā vairākuma sistēmu, t.i., lēmumus var pieņemt tikai tad, ja tiem piekrīt 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% Eiropas iedzīvotāju. Tas ļaus Eiropas Savienībai rīkoties efektīvāk tiesiskuma jomā un novērst noziedzīgas pārrobežu darbības;
• vairāk tiesību – nesen parakstītā Pamattiesību harta, kurai tagad ir tāds pats juridiskais statuss kā ES Līgumiem, aizsargās mūsu pamattiesības;
• lielāka ietekme pasaules arēnā– Eiropas Savienība iegūs juridiskas personas statusu, un tas nostiprinās tas spēju risināt sarunas un efektivitāti pasaulē. Turklāt, pateicoties jaunieviestajai instancei – augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikā –, ES varēs ietekmīgāk un saskaņotāk rīkoties ārpus tās robežām.

Eiropas valstu un valdību vadītāji ir panākuši vienošanos. Tagad valstu iestādēm ir jāpieņem lēmums, kā tās ratificēs līgumu, – vai par to balsos pilsoņi vai viņu pārstāvji. Jebkurā gadījumā ceram, ka jaunais Līgums stāsies spēkā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā.

Lisabonas līguma posmi