Šodien bērni dzimst Eiropas Savienībā, kas ir to ikdienas dzīves daļa. Bet viņu vecākiem un gados vecākajiem eiropiešiem, kas dzīvojuši līdzi ES pakāpeniskai izveidei pēdējo piecdesmit gadu laikā, viss bija savādāk. Kā jūs izskaidrotu šodienas jaunajam eiropietim, kāda bija ikdiena robežu sadalītajā Eiropā?
Tad, kad1957. gadā parakstīja Romas līgumu, tikai 10 no 27 pašreizējām dalībvalstīm bija demokrātijas – pārējās 17 tādas nebija. Eiropas Savienībā neviens neapšauba, ka ir nepieciešams miers, brīvība un demokrātija, lai katrs varētu dzīvot autonomu no diskriminācijas un neiecietības brīvu dzīvi. Turklāt mums ir nepieciešama attīstīta tautsaimniecība un stabila sociālās aizsardzības sistēma, lai visiem varētu piedāvāt vienlīdzīgas iespējas. Diemžēl ikdienas dzīve ir pavisam savādāka, kad šie nosacījumi nav spēkā.
Ja salīdzinām dzīvi Eiropā šodien un to, kāda tā bija pirms 50 gadiem, fiziskās robežas un ar tām saistītie apstākļi nav vienīgā atšķirība. Ierobežojumi pastāvēja arī attiecībā uz to, ko mēs varējām teikt, domāt vai lasīt, nebija pārvietošanās brīvības, darba iespējas bija niecīgas, nebija vispārējas kultūras un zināšanu pieejamības. Eiropas Savienība šos ierobežojumus lielā mērā ir likvidējusi; tā ir nodrošinājusi šodienas jauniešiem daudz vairāk iespēju, salīdzinot ar tām, kādas varēja apsvērt vai izmantot iepriekšējās paaudzes.
Tomēr, pat ja tas ir svarīgi, lai jaunās paaudzes zinātu Eiropas vēsturi un to, cik daudz Eiropas integrācija ir devusi labākas šodienas izveidei, Eiropas Savienībai ir jāparāda saviem pilsoņiem, ka joprojām ir jābūt gataviem risināt uzdevumus, ar kuriem saskaramies šodien. Šo pēdējo 50 gadu laikā Eiropa pieredzējusi daudz pozitīvu pārmaiņu, bet mēs nevaram atļauties gulēt uz lauriem, domājot par paveikto. Modernā pasaule pastāvīgi mainās, un pastāvīgi saskaramies ar jauniem jautājumiem. Šodienas jaunieši ir rītdienas vadītāji: viņiem būs vajadzīgas pienācīgas struktūras un institūcijas, lai tiktu galā ar šiem jaunajiem jautājumiem. Patiešām, ES ir varens instruments, lai atrisinātu 21. gadsimta lielos jautājumus, proti, globalizācija, klimata pārmaiņas, drošība un ekstrēmisma aktualizēšanās.
Šo piecdesmit gadu laikā dalībvalstīm, savu reizi arī nelabprāt, bija jāatsakās par labu ES no atsevišķām lemšanas tiesībām. Šajā procesā ir jūtama spriedze starp centieniem panākt "vairāk Eiropas" un centieniem panākt "mazāk Eiropas". Pēc Jūsu domām, kur nākotnē rodams līdzsvars attiecībā uz šiem suverenitātes jautājumiem?
Runājot par suverenitāti, ir jānošķir oficiāla suverenitāte un reāla suverenitāte. Vai mums tas patīk vai nē, oficiālā suverenitāte ir tikai ilūzija daudzās jomās, tādās kā kapitāla tirgus, terorisms, organizētā noziedzība un patērētāju aizsardzība, kuras pēc savas dabas ir globālas un starptautiskas. Šajās starptautiskajās sfērās, valstīm nav līdzekļu katrai atsevišķi reāli īstenot savas oficiālās tiesības.
Pat vislielākajā ES valstī Vācijai dzīvo tikai 1,3% no visiem pasaules iedzīvotājiem. Un Francijas IKP ir mazāks par naudas summām, kas katru dienu apgrozās finanšu tirgos.
Daļēji atsakoties no valsts suverenitātes par labu kopīgām tiesībām un reālas suverenitātes īstenojumam ES līmenī, Eiropai tiek nodrošināti efektīvāki rīki pilsoņu un patērētāju aizsardzībai. Tādējādi runa ir nevis par atsacīšanos no suverenitātes, bet drīzāk par sadarbību valstu starpā, lai iegūtu patiesu suverenitāti visiem par labu.
Šajā sakarā eiro uzskatāmi parāda principu, ka viss ir vairāk nekā daļu summa. Nesenā pieredze skaidri parādījusi, ka eiro mūs pasargā no svārstībām finanšu tirgos un ka eiro zonas ekonomikas ir noturīgākas pret ārējiem satricinājumiem. Vēl pavisam nesen valstu valūtas nebija pasargātas no spekulācijām, kas daudziem iedzīvotājiem atnesa bezdarbu un nabadzību. Līdz ar vienotu valūtu eiro zonas dalībvalstis, protams, ir zaudējušas zināmu kontroli, bet tās ir arī ieguvušas iespēju baudīt daudzas priekšrocības: makroekonomikas stabilitāte, zemas un stabilas procentu likmes, kas ilgtermiņā sekmē ekonomikas izaugsmi, ir divi acīmredzami piemēri.
(Vietnē European Economy News
publicēts izvilkums no intervijas )
