No kopējā tirgus līdz iedzīvotājiem tuvai Eiropai

Pēckara Eiropā valdīja daudz skarbāka gaisotne, tāpēc galvenais tobrīd bija nodrošināt Eiropas ekonomisko labklājību, izveidojot kopējo tirgu. Uzlabojoties dzīves līmenim, ES varēja vairāk uzmanības veltīt sociālajām tiesībām un demokrātijas, cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības vērtību popularizēšanai, kā arī cīņai pret diskrimināciju.

Šajā jomā tika gūti būtiski panākumi, piemēram:

• pieņemot likumus par vīriešu un sieviešu līdztiesību  darbā, izglītībā, karjerā un darba apstākļu ziņā, kā arī nosakot vienādu algu, pabalstus un tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu,
• pieņemot noteikumus par pārredzamību un atklātību ES institūcijās , — tie atļauj brīvu piekļuvi dokumentiem un ceļ gaismā informāciju par ES izdevumiem,
• izveidojot Eiropas Ombudu — neatkarīgu iestādi, kas izmeklē sūdzības par administratīvām kļūmēm ES institūcijās,
• pieņemot Pamattiesību hartu , kurā apkopoti ES galvenie principi par cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu,
• Eiropas komunikācijas iniciatīvas , kas paredz iesaistīt Eiropas iedzīvotājus ES tiesību aktu izstrādē, pateicoties debatēm, diskusijām un sabiedriskai apspriešanai.

Atbilstoši laikmeta prasībām ES gādā par ilgtermiņa perspektīvā svarīgām tiesībām, — tās prioritātes šobrīd ir tiesības uz ilgtspējīgu vidi, patērētāju aizsardzības  un datu aizsardzības  tiesības.